Engelis ir tas, jo patiesa veiksme ir ta, kura tu dzivo.
Vinam nav svarigi, ka Tev nav neka,
Jo patiesa vertiba ir milestiba!!!
Ar katru dienu,
Es velos Tev blakus but,
Ar katru dienu,
Es velos redzet Tavu smaidu,
Ar katru dienu,
Es velos redzet Tavas acis
Kuras laime staro!
Ar katru dienu,
Es velos tevi noskupstit...
Ar katru dienu,
Es velos tevi samilot,
... skumstu loti, loti ...
Kad smaidi,
Iemilos Tevi,
Kad Tu aizej,
Es noskatos Tevi,
Bet es skumstu,
Un tad jutu,
Ka milu Tevi!
Es milu ko dievinu. Es gribu to ko milu un dievinu. Es dievinu milu, bet ne vienmer gribu. Es dievinu ka milu un milu milu. Es gribu milet un dievinu mileties!
Var vejs tevi aiznest... Var lietus aizskalot... Var putns aiznest... Bet sirdi mana tu busi muzigi Ka vissiltaka saule Vai skaistaka zvaigzne Busi te... Tavu smaidu es atcereeos muzam... Un tavus pieskarienus jutiisu muuzam... Tavi vardi skanes galva muzigi... Es varbut esmu par jaunu Par jaunu prieks sapem Kuras ir likts man izciest... Bet tavs smaids un vardi Sadziede mani Ka vissaldakas zales... Bet ja tomer kadreiz velies But tuvu klat Doma par mani... Jo tev vieta mana sirdi bus muzigi...
Piedzimi tu. Tu biji vienkarsi tu, lidz piedzimu es. Ne, tu ne-es! Mes nezinajam, ka reiz musu celi krustosies. Mes vienkarsi dzivojam. Bet tad liktenis izlema parotalaties ar tevi un mani. Vins sakrustoja musu celus un mes satikamies. Mums kopa bija labi. Mums abiem bija sparni, mes varejam aizsniegt zvaigznes un sarunaties ar menesi. Uz sparniem atnesam laimi, lai ari seit, uz zemes, mes esam laimigi. Un tad notika kaut kas sausmigs, liktenim si spele apnika! Vins ka mazs berns nolauza mums sparnus. Mums zuda speks pacelties. Uz zemes izsika ari laime, ko bijam nonesusi no debesim uz zemes. Zuda viss, kas mus saistija. Tu aizgaji. Skiet tev tas sapes nesagadaja. Cietu tikai es. Salauzta sirds asinoja un sapeja, lidz liktenis par mani apzelojas un lava man tevi aizmirst!
Es sonakt no vientulibas nobeigsos... Es gribu skupstit Tavu karsto pieri, Tavas sartas lupas, es gribu aizmigt klausoties ka Tu elpo, jutot Tavu maigo adu piespiedies Tev ciesi klat, dzirdot Tavu sirdi, kas dauzas lidz ar manejo, jutot Tavu smarzu, kas uzbudina un apreibina ka ziedosas ievas un jasmini agra vasaras rita, kad viss ir norasojis... Tu man loti pietruksti...
Tuksums apkart valda, Skumjas parnem mani visu. Bet kad Tu sapni mani apciemo, Manas jutas Tevi samilo!
Atgriezies. Mana sirds tevi sauc. Ta nespej dzivot bez tevis. Atgriezies. Jo nespeju dzivot bez Tevis. Skumstu pec skupstiem un siltuma Tava. Atgriezies. Mans gars Tevi sauc, jo tam ir apnicis Tevi meklet sapnos. Atgriezies ludzu. Lenam mirstu bez Tevis. Mans gars piekusis meklet Tevi melnaja nakts tumsa. Atgriezies ludzu. Jo sirds nepukst vairs tik strauji. Tai sap par Tevi. Atgriezies ludzu!!!...Jo mirstu bez Tevis. Atgriezies ludzu, ja neesmu tomert Tev vienaldziga.
Es lukojos Tevi uzmanigi... Un saprotu bez Tevis man nav neviena... Tu man esi viss... Es ieskatos Tavas acis ta ir tik skaistas ka nevienam... Tavs smaids maca ari mani smaidit gan priekos, gan bedas... Es varu pateikt godigi es nezinu kad bus pasaules gals, kad beigsies kari... Bet varu pateikt tikai vienu...To zinu drosi... KA TEVI MILU!!!!
